Aleksandra Čaka muzejā līdz 2022. gada 26. maijam skatāma tematiska izstāde “Nabas saite”, veltīta Aleksandra Čaka attiecībām ar māti Emīliju Lizeti Čadaraini. Dzejnieka māte Emīlija Lizete Čadaraine (dzimusi Freija, 1875-1936) bija pirmā sieviete, kura veidoja un iespaidoja dzejnieka dzīves gaitas. Dzimusi Jaunsesavas muižas “Nordu” mājās. Bērnību pavadījusi Naudītes pagastā. 19. gadsimta beigās kopā ar ģimeni pārcēlusies uz Dobeli, bet ap 1898. gadu – uz Rīgu. Emīlija Lizete Čadaraine visu mūžu rūpējās par...

Sestdien, 30. aprīlī, plkst. 17.00 Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imanta” Lielajā zālē notiks vidējās paaudzes deju kolektīva “Imantieši” 20 gadu jubilejas koncerts “Saule vija kamolīti”.   Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imanta” vidējās paaudzes deju kolektīvs “Imantieši” par savu misiju uzskata saglabāt latviešu tautas dejas tradīciju, nodot to no paaudzes paaudzē. Mākslinieciskā vadītāja...

 

Foto: Jānis Pastars.

No 3. līdz 31. maijam Rīgas kultūras un atpūtas centra “Imanta” 1. stāva galerijā būs skatāma Evijas Ķivules fantāziju skulptūru izstāde “Mājas gariņi”.   Fantāziju skulptūru izstādē būs apskatāmi mazie mājas gariņi, elfu un teiku atveidi, kā arī lasāmi stāsti un izteikumi par tiem.   Pēc izglītības Evija Ķivule ir vides dizainere,  šajā profesijā viņa gan nav strādājusi, jo, pabeidzot augstskolu, saprata, ka nespēj ilgstoši nosēdēt pie datora, tas atņēma...

4. maijā plkst. 16.00 Rīgas Sv. Pētera baznīcā notiks Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai veltīts koncerts “Rītausmas mūzika Latvijai”.   Koncerta mākslinieciskais vadītājs ir Andris Veismanis, kura vadītais Rīgas kamerkoris “Ave Sol” dziedās senāku un jaunāku komponistu darbus Latvijai, pavasarim, mīlestībai un dzīvībai. Korifeju mūziķu plejādi pārstāvēs Jāzeps Vītols ar stalto “Karaļmeitu”, Jēkabs Graubiņš ar citā realitātē sakņotiem “Gaisa...

Atzīmējot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu, 2022. gada 4. maijā muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” valdīs svētku noskaņa.  Notiks tematiskas ekskursijas, korporācija “Selonija” aicinās uz kopīgu sadziedāšanos, galds muzeja ēdamistabā tiks klāts ar baltu galdautu un jūgendstila interjers mirdzēs svētku rotā.   Lai vēstītu par 20. gs. sākuma notikumiem, kas veicinājuši tautas brīvības garu Latvijā, stiprinājuši ticību tautas spēkam un modinājuši apziņu...

28. aprīlī plkst. 19.00 Rīgas Kultūras centrā “Iļģuciems” norisināsies senioru vokālā ansambļa “Krētas Freska” 10 gadu jubilejas koncerts “Bet ķirši zied”.   Šogad senioru vokālais ansamblis “Krētas Freska” atskatās uz 10 radošajiem darba gadiem. Ansambļa dalībnieki, neskatoties uz dažādiem ierobežojumiem pandēmijas laikā, ir raduši spēku būt kopā kaut vai tikai attālināti, mēģināt, mācīties jaunas dziesmas un veidot koncertprogrammas, zinot, ka pienāks...

24. aprīlī plkst. 11.00 Rīgas Kultūras centrā “Iļģuciems” notiks Ūsiņdienas bērnu rīts kopā ar folkloras kopu “Laiksne”.   Folkloras kopa “Laiksne” aicina uz izzinošu nodarbību par zirgiem latviešu folklorā. Kopā ar maziem un lieliem pasākuma dalībniekiem tiks izdziedātas gan populāras, gan mazāk zināmas dziesmas par kumeļiem, tiks muzicēts ar tautas mūzikas instrumentiem. Apmeklētāji varēs iesaistīties dejās, rotaļās un spēlēs. Mazie apmeklētāji katrs pats varēs izveidot savu...

 

Foto: Dmitrijs Suļžics/ F64 Photo Agency.

 

Foto: Ģirts Ozoliņš, F64 Photo Agency.

14 UKRAIŅU UN FRANČU LIELDIENU ROKDARBI Vairākas Eiropas tautas uz Lieldienām rada dažādus rokdarbus – iz šuvumus, pinumus un me žģīnes, ar ko rotā apģē rbu vai sv ētku galdautus. Pastāv uzskats, ka no Lieldienu rokdarbiem radusies arī kā da Lieldienu sp ēle – krāsainu lentīšu dekoru veidošana brīvā dabā . Tradicion āli tiek izraudzī ts k ā das s ē tas fragments un tas nokr ā sots da žādā s kr āsās. Pie sē tas tiek...

  13 LABIRINTS PIE ZELTA OLAS Daudzās Eiropas zemēs Lieldien ā s tiek r īkoti amatnieku tirdziņi, tāpēc pulcēšanā s centr ālajā tirgus laukumā ir svētku galvenā tradīcija. Kur tirgus – tur zelta olas! Un zelta olu jebkur plašajā pasaul ē var iemain īt pret saldumu tūtu! Zviedru un ungāru bērni tirgus plač os mēdz saviem vecākiem prasīt saldumu tūtas, pretim dodot krāsotu olu. UZDEVUMS – atrodi labirintā ceļu pie zelta olas! Ja izdosies nokļūt, tu...

  12 GRIEĶU LIELDIENU KRŪKAS Grieķiem piederošajā Korfu salā Lieldien ās aizvien tiek piekopta kāda sena tradīcija: pēc Kristus augšāmcelšanā s pazi ņoš anas no liela augstuma tiek nomesti liel ā ki un maz āki mā la podi un kr ūkas. Tiek uzskatīts, ka šā di tauta atbr īvojas no visa vecā un simboliski sagatavojas jaunam cēlienam. Nereti krūkā s iekšā ir saliktas Lieldienu olas. UZDEVUMS – stāvot uz zemes, iemet grie ķu krūkās...

  11 ŠVEICES MONĒTA OLAS ČAUMALĀ Cīrihē kopš seniem laikiem ir populā ra sp ēle, kas saucas “Divdesmitnieciņš”. To spēlē šādi: bē rns pastiepj pret ī pieaugu šajam krāsotu olu, kuram uz tās jāuzmet 20 rapenu monētiņa tā , lai t ā ieurbtos čaumalā. Ja monēta nokrīt zemē, tad tā pieder b ērnam. UZDEVUMS – met m ūsu gatavoto rapenu monētiņu tā , lai t ā pieliptu pie Lieldienu olas. Ja pielips, kļū si st...

  10 RUMĀŅU KADIĶU UGUNSKURS Rumānijā Lieldienas ir ļ oti reli ģiski svētki, tač u ir ar ī daudz tautas tradīciju. Viena no šādā m tradīcijām ir ugunskuru kurināšana, kurā laiku pa laikam tiek iemests kadiķa zariņš, kas palīdz izkvēpēt sliktās domas un ielaist sevī visu labo. UZDEVUMS – sildoties pie ugunskura, domā labas un sp ē cino šas domas! Ugunskura pieskatītāji gādās, lai laiku pa laikam ugunskurā tiktu iemests kadiķa zariņš....

  09 VĀCU LIELDIENU KOKS Viena no Lieldienu tradīcijām Vācijā ir Lieldienu koks, ko veido, koka zaros sakarot krāsainas olas un olu virtenes. Ola kā dzīvī bas simbols v ēl kailajos koku zaros simboliski ienes dzīvī bu un palīdz kokam tiekties pret Sauli. UZDEVUMS – nofotografējies pie Lieldienu koka, liec bildi sociālajos tīklos un  izmanto tēmturus #rīga #lieldienas!   09 НІМЕЦЬКЕ ВЕЛИКОДНЄ ДЕРЕВО Однією з...

  08 ANGĻU LIELDIENU ZAĶIS Par Lieldienu brīnumaino un noslē pumaino pasauli, protams, g ādā Lieldienu zaķis. Neviens nav redzē jis, bet visiem ir zin āms, ka Lieldienu zaķis, saulei austot, pasl ēpj olas. Kurš zaķa noslēptās olas atrod, tam būs veiksme, veselī ba, laime un pā rtic ība. Lieldienu zaķ a trad īcijas īpaši populā ras ir v āciski un angliski runājošajās tautās, jo zaķ is ir ģermāņ u pagānu dievietes Ostaras simbols, no kuras vārda radies Lieldienu nosaukums vācu...

  07 IGAUŅU OLU GROZI UN OLU RIPINĀŠANA Igauņu Lieldienu svētku galdā neiztrūkstošs ir grozs ar krāsot ām olām. Pēc svētku maltītes igauņ i r īko olu kaujas. Dažkārt šī jautr ā spē le tiek organiz ē ta ar ī brīvā dabā, ripinot olu norobežotā laukumā tā , lai t ā vesela pārripotu laukumam pāri. Kuram tas izdodas, tas visu gadu līdz nākamajām Lieldienām būs izveicīgs un varens k ā Saule. 1. UZDEVUMS – papildini spēlē saliktos igauņu...