Izstāde ir ieskats Franču izcelsmes komponista, mūziķa, kino režisora un pasaules apceļotāja (vai drīzāk - nomada) Sig (Siegfried Debrebant, bet latviskojot - Zigfrīds) daiļradē. Lai arī Zigfrīda pēkšņā nāve pagājušā gada rudenī ir radikāli mainījusi šīs izstādes veidošanas procesu, un, visticamāk, to, kā mēs uzlūkojam viņa daiļradi, kura nu atklājas savā pabeigtības totalitātē, tā ir viņa ideju un klātbūtnes caurvīta manifestācija.

Ekspozīcijas kodolu veido kino filma “Kinogamma I & II”, kas ir vairāk nekā divas stundas gara ekstātiskā pasaules tvēruma šedevrs. To papildina viņa klejojumos uzņemtās melnbaltās analogās fotogrāfijas, kas ir skatāmas gan kā papildinājums Zigfrīda kinematogrāfiskajam pasaules redzējumam, gan kā ceļojuma piezīmes, vai kā māksliniecisks pētījums par cilvēku pasaules un eksistences mistērijām.

Zigfrīda kino un foto darbus caurvij nemaskēta, varbūt pat romantiska aizrautība ar šķietami parasto, ikdienišķo, nesvarīgo, gandrīz vai neredzamo cilvēku pasaules substanci. Attēls te parādās kā laika un esības mistērijas liecinieks un interprets, kur Bresona “izšķirošais mirklis” saplūst ar mītiskā laika klātbūtni, kurā sadzīvo visas tagadnes, pagātnes un nākotnes, kur mirklīgais un pārlaicīgais savijies vienā neatšķetināmā veselumā.