Tiek gatavota neatkarīgā pētnieka Mārtiņa Ruciņa monogrāfija par J. K. Jesena porcelāna fabriku (1886–1944), kuru izdos Rīgas Porcelāna muzejs. Plānots, ka grāmata pie lasītājiem nonāks 2026. gada rudenī.
J. K. Jesena porcelāna fabrika Latvijas industriālā mantojuma vēsturē ieņem nozīmīgu vietu kā viena no lielajām 19.gs.–20. gs. sākuma Rīgas porcelāna ražotnēm. Līdz šim Rīgas Porcelāna muzejs publikācijās galvenokārt aktualizējis padomju perioda porcelāna ražošanas un dizaina vēsturi, savukārt citi pētnieki pievērsušies AS “M. S. Kuzņecovs” porcelāna, fajansa un māla izstrādājumu fabrikas vēsturei, taču šis ir pirmais izdevums, kas veltīts tieši J. K. Jesena fabrikai. Grāmata top, pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Muzeju nozares attīstības programma” atbalstam, Dizaina un arhitektūras nozares projektu konkursā iegūtajiem līdzekļiem, kā arī citu kultūras mantojuma institūciju un privātpersonu ieinteresētībai.
J. K. Jesena fabrikas ražotie porcelāna priekšmeti – līdzīgi kā 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma Rietumeiropas un Krievijas Impērijas vadošo porcelāna fabriku izstrādājumi – ieņem īpašu vietu gan Latvijas muzeju un atmiņas institūciju kolekcijās, gan daudzu ģimeņu mantojumā. Rīgas Porcelāna muzeja izdevums interesentiem sniegs iespēju plašāk iepazīt šo nozīmīgo Latvijas kultūras vēstures lappusi. Apjomīgā monogrāfija sastāvēs no četrām lielām nodaļām un vairākām bagātīgi ilustrētām apakšnodaļām. Pirmā nodaļa detalizēti vēstīs par Jesena porcelāna fabrikas kā institūcijas vēsturi, bet otrā nodaļa būs veltīta fabrikas izstrādājumu marķējumiem. Trešā nodaļa iepazīstinās ar ražotnes produkcijas formām un dekorējumiem, bet ceturtā nodaļa – ar Jesena mākslas porcelānu un māksliniekiem, kas fabrikā strādājuši.
Izdevumā atrodamā informācija balstīta dokumentāros avotos: Rīgas Porcelāna muzeja zinātniskā arhīva lietās, Latvijas Valsts vēstures arhīva, Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma, Latvijas Mākslas akadēmijas Informācijas centra materiālos, kā arī vairāku ārvalstu arhīvu un bibliotēku materiālos, privātpersonu īpašumā esošajos dokumentārajos un lietiskajos priekšmetos u.c. Izdevums būs plaši ilustrēts ar vēsturiskām fotogrāfijām un priekšmetu attēliem, produkcijas katalogu fragmentiem, dekoru metiem, reklāmas materiāliem, preses publikācijām u.c. Produkcijas paraugu un mākslas priekšmetu fotogrāfiju klāstā būs atrodami Rīgas Porcelāna muzeja, LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja u.c. atmiņas institūciju krājumu priekšmeti, kā arī vairāku privāto kolekcionāru un mantinieku īpašumā esoši izstrādājumi.
1886. gadā vācu izcelsmes tirgotājs Jakobs Karls Jesens Mīlgrāvī izveidoja savu porcelāna ražošanas uzņēmumu. Dažu gadu laikā Jesena porcelāna fabrika kļuva ne tikai par otro lielāko porcelāna ražotāju Latvijā, bet arī atzītu zīmolu visā Krievijas Impērijā. Fabrikas ražotie izsmalcinātie trauki, kuri veiksmīgi konkurēja ar Rietumeiropas produkciju, bija redzami ne tikai vietējo turīgo Rīgas iedzīvotāju mājās, bet arī pārdoti Sanktpēterburgas un citu lielāko Krievijas pilsētas tirdzniecības namos, pasūtīti daudzos tā laika zināmos restorānos, kā arī eksportēti. Jesena porcelāna fabrika bija arī viena no vadošajām tehniskā porcelāna ražotājām, kamdēļ saņēma valsts pasūtījumus, sadarbojās ar dažādiem uzņēmumiem un tika apbalvota ar godalgām vairākās starptautiskās rūpniecības izstādēs.
Pirmā pasaules kara laikā, kad Vidzemes guberņā tika organizēta rūpniecības evakuācija no potenciālās karadarbības zonas, Jesena porcelāna fabrikas ražošanas iekārtas un daļu strādājošo izveda uz Slavjanskas pilsētu tagadējās Ukrainas teritorijā, kur ražošana turpinājās līdz 1918. gadam. Neatkarīgajā Latvijā fabrikas darbu izdevās atjaunot tikai 1933. gadā. Sākot ar 1935. gadu uzņēmums sadarbojās ar profesionāliem māksliniekiem, kuru vidū bija Niklāvs Strunke, Eduards Vītols, Vera Krēgere, Vilis Ciesnieks, Voldemārs Siliņš u.c., un Jesena porcelāna fabrikā tika radīti daudzi oriģināli porcelāna izstrādājumi un mākslinieciski augstvērtīgi apgleznojumi. 1939. gadā uzņēmuma darbība tika izbeigta sakarā ar īpašnieku repatriāciju uz Vāciju, taču nacistiskās Vācijas okupācijas laikā, sākot ar 1942. gadu, ražošana tika atjaunota. Līdz 1944. gada rudenim ražotne darbojās zem līdzšinējā nosaukuma, bet pēc nacionalizācijas un reorganizācijas tā kļuva par Rīgas Porcelāna fabriku.
Par grāmatas pieejamību aicinām sekot līdzi informācijai muzeja mājaslapā un sociālajos tīklos.