Ap 1900. gadu Vīne kļuva par intelektuālās elites galvaspilsētu, veicinot novatorismu  daudzās jomās. Arhitekts Oto Vāgners 1905. gadā atzīmēja, ka “neskatoties uz nelabvēlīgiem apstākļiem, Vīne soļo kulturālo tautu priekšgalā”. Arī starptautiskie kritiķi atzīmēja, ka Vīne šajā laikā bija gandrīz nepārspējama savā ieguldījumā modernās arhitektūras attīstībā, kas šajā laikā piedzīvoja ievērojamu uzplaukumu.

Vīnes jūgendstils ir cieši saistīts ar Secesijas (Sezession) mākslinieku grupu, kas tika dibināta 1897. gadā. Šī grupa, kuru vadīja tādi mākslinieki kā Gustavs Klimts, kā arī arhitekti Oto Vāgners un Jozefs Hofmanis, centās atbrīvoties no tradicionālās akadēmiskās mākslas ietekmes un radīt,  ko jaunu, novatorisku, modernu un funkcionālu. Secesijas ēka Vīnē ar tās ikonisko zelta kupolu ir kļuvusi par  šīs kustības simbols. Atšķirībā no citu valstu jūgendstila, kas balstījās uz organiskām  un plūstošām līnijām, Vīnes jūgendstilā lielāks uzsvars tika likts uz ģeometriskām formām, taisnām līnijām un simetriju. Šī pieeja  atspoguļo racionālāku un atturīgāku skatījumu, kas cieši saistīts ar Austrijas kultūras tradīcijām.

Jānis Krastiņš (dz.1943.g.) – latviešu arhitekts, arhitektūras teorētiķis, daudzu arhitektūras vēstures grāmatu autors, Rīgas Tehniskās universitātes profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, 1998. gadā apbalvots ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu par Rīgas 19. un 20. gadsimta arhitektūras izpēti, veicinot Rīgas vēsturiskā centra iekļaušanu UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā.

Dalības maksa – 10,00 EUR/personai. Nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās, zvanot 67181465 vai rakstot jugendstils@riga.lv muzeja darba laikā.

Informējam, ka lekcijas laikā tiks veikta video filmēšana. Iegūtie materiāli tiks izmantoti pasākuma publicitātes nolūkos, ka arī informatīvu materiālu veidošanai.