Latīnisko darba nosaukumu – „neīsts/izdomāts darbs” pamatojot operas libreta autori Uģis Prauliņš, režisore Iveta Ērkšķe un izrādes muzikālais vadītājs Ivars Cinkuss pauž, ka „Skaņdarbs būs tikai un vienīgi mūsu versija par Latviju 17. gadsimtā, kad mūsu zemi plosīja poļu–zviedru karš, notika asas protestantu un katoļu sadursmes. „Opera Ficta” ar dažādiem stāstiem iezīmēs arī Kurzemes hercogistes samezglotās starptautiskās attiecības, kā arī to, ka hercoga Jēkaba nonākšanu tronī lielā mērā sekmēja viņa krustēvs - Anglijas, Īrijas un Skotijas karalis Džeimss I. Arī Uģa mūzikas valodā būs spilgti jaušamas 17. gadsimta muzikālās estētikas klātbūtne savienojumā ar spilgtu latviešu etno mūzikas devu.”

Izrādes lomās dažādi transformējoties iejutīsies autors Uģis Prauliņš un Ivars Cinkuss  (Pusmūža kungs, sabiedrisko attiecību speciālists), Jānis Kurševs (Gara gaismu alkstošs jauns cilvēks no meža), Zane Šmite un Kristīne Kārkle Puriņa (Tautiskas sievas, Suitenes). „Collegium Vocale Ventspils” dziedātāji iejutīsies galminieku, tautas un vilkaču ādās. Par īpašu akcentu uzskatāms jaunās vēderdejotājas Lalitas Čihradzes solo parādīšanās kaislīgā galda dejā.

Izrādes muzikālo pavadījumu veido lieliskie latviešu mūziķi Agnese Kanniņa Liepiņa, Liene Brence, Ainārs Paukšēns un Andris Grunte, Kristīne Stumbure un Ieva Birzkopa, Valdis Muktupāvels, Matīss Akurāters un brāļi Ivo un Uģis Krūskopi, Ilze Grunte un Arnolds Kārklis, kā arī Uģis Prauliņš un Ivars Cinkuss.

Operas vizuālo tēlu veidojuši scenogrāfs Ivars Mailītis un gaismu mākslinieks Egils Kupčs pēc Mārtiņa Feldmaņa gaismu partitūras.