Izstāde “Trauslais spēks” ir veltījums Taisijas Poluikevičas personībai un daudzpusīgajai radošajai darbībai, viņas devumam Rīgas Porcelāna rūpnīcas produkcijas dizaina izstrādē un ieguldījumam Rīgas porcelāna vēstures izpētē.

Taisija Poluikeviča (1937–2002) bija viena no vadošajām Rīgas Porcelāna rūpnīcas dizainerēm, kas specializējās formu izstrādē, radīja oriģinālas autorformas un apgleznojumus. Līdztekus dizaineres darbam viņa darbojās kā mākslas vēsturniece un publiciste, vadīja Rīgas Porcelāna rūpnīcas muzeju; kopā ar Zigurdu Konstantu sarakstījusi grāmatu “Rīgas porcelāns un fajanss” (1984), kas vēl joprojām ir pilnīgākais un izsmeļošākais pētījums par Rīgā ražotā porcelāna vēsturi.

Izstādē “trauslais spēks”apskatāmas daudzas savulaik populāras un arī šodien atpazīstamas mākslinieces veidotas plaša patēriņa servīzes “Marijka”, “Vasara”, “Anita”, “Ija”, “Vakars”, “Karīna”, “Spīdola” un citas, kā arī visdažādākie trauku komplekti, individuāli priekšmeti un suvenīri, kas radīti no 20. gs. 60. gadu sākuma līdz 80. gadu beigām.

Ražošanai izstrādātajā dizainā Taisija Poluikeviča spēja apvienot funkcionālo un māksliniecisko – formas bija vienkāršotas un praktiskas, labi piemērotas ražošanas tehnoloģijai un lietošanai, tomēr tajās bija atpazīstams viņas individuālais rokraksts. Vizuāli krāšņākā izstādes daļa ir mākslinieces autordarbi, kuros visspilgtāk atklājas viņas radošums – servīzēs, šķīvjos un vāzēs formu plastika kombinēta ar ažūrām detaļām, lustras, zelta un kobalta lietojumu, kā arī virtuoziem apgleznojumiem.

Māksliniecisko izglītību Taisija Poluikeviča ieguva Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļā, ko absolvēja 1957. gadā. Viņas kursa biedri bija vēlāk pazīstamie keramiķi Valdis de Būrs, Izabella Krolle, Violeta Jātniece, Skaidrīte Cihovska, Maiga Dimza-Dimme, Kaiva Elliņa. 1957. gadā Taisija Poluikeviča sāka strādāt Rīgas porcelāna un fajansa fabrikā par skulptori, 1960. gadā tika pārcelta uz fabrikas māksliniecisko laboratoriju, un sākas patstāvīga radošā darba posms.

1963. gadā viņa iestājās Latvijas Mākslas akadēmijas (tolaik – LPSR Valsts Mākslas akadēmijas) Mākslas zinātņu neklātienes nodaļā. Poluikevičas 1969. gadā izstrādātais diplomdarbs lika pamatus Latvijas porcelāna un fajansa vēstures interpretācijai, 70. un 80. gados viņa daudz rakstīja par Rīgas porcelāna vēsturi, aktuālo ražošanas un radošo procesu un autoriem. 70. gadu sākumā Poluikeviča kļuva par Rīgas Porcelāna rūpnīcas muzeja vadītāju. 1988. gadā slimības dēļ viņa darbu Rīgas Porcelāna rūpnīcā pārtrauca.

Taisijas Poluikevičas darbi glabājas Rīgas Porcelāna muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Mākslas muzejā Zuzeum un privātkolekcijās.