Tautiskais motīvs Latvijas porcelāna mākslā ir bijis aktuāls jau kopš tā pirmsākumiem, taču tā izpausmes un interpretācijas bijušas ļoti dažādas. Rīgas Porcelāna muzeja krājuma izstāde pievēršas tautisko elementu lietojumam porcelāna priekšmetos, kas radīti 20. gs. otrajā pusē un mūsdienās.

Pastāv dažādi faktori, kas 20. gs. otrajā pusē veicināja tautisko motīvu lietojumu porcelāna izstrādājumu dizainā – nereti etnogrāfiskie elementi tika iekļauti krāšņo reprezentācijas priekšmetu dekoratīvajā noformējumā, to izmantojums bija izplatīts arī suvenīru tipa produkcijā, kas kalpoja kā latviskās identitātes reprezentācija, taču dažkārt šo motīvu popularitāti noteica vispārējas modes tendences. Mūsdienās radītajos priekšmetos tautiskā motīva klātbūtne visbiežāk skaidrojama ar autoru personīgo ieinteresētību etnogrāfiskajā tematikā.

Plašā izpratnē ar apzīmējumu “tautisks” iespējams identificēt visdažādāko veidu porcelāna priekšmetu dizainu – sākot ar funkcionāli lietojamām pusdienu, kafijas un tējas servīzēm, virtuves trauku komplektiem, pūdernīcām, pelnu traukiem un ziedu vāzēm un beidzot ar lielformāta dekoratīvajiem šķīvjiem un vāzēm, kas radīti kā unikāli mākslas priekšmeti par godu valsts jubilejām un citiem notikumiem. Īpaši izceļama kategorija ir gan toreiz, gan mūsdienās iecienītās sīkplastikas figūras, kurās plaši un daudzveidīgi pārstāvēti tautumeitas un tautudēla tēli.

20. gs. 50. gadi ir uzskatāmi par tautiskā motīva “uzvaras gājienu” – lietišķajā mākslā aktuāls kļūst vēsturiskos paraugos balstītu etnogrāfisko rakstu lietojums, tāpēc tie parādās arī uz rūpnieciski ražotām servīzēm, sienas šķīvjiem un citiem traukiem. 60. un 70. gados tautiskais ornaments tiek modernizēts un stilizēts, atspoguļojot tā laika tieksmi uz lakonismu priekšmetu formā un dekorā. 80. un 90. gados tautisko motīvu popularitāte saistāma ar kultūrpolitiskiem procesiem – Trešo atmodu un atgriešanos pie tādiem latviskās identitātes simboliem kā auseklīša zīme, kas sastopama arī porcelāna izstrādājumu dizainā. Arī mūsdienās vairāki autori palikuši uzticīgi tautiskajai stilistikai.

Izstādē apskatāmos darbus radījušas tādas Latvijā pazīstamas porcelāna mākslas meistares kā Zina Ulste, Ilga Dreiblate un Beatrise Kārkliņa. Vienlaikus izstāde izceļ arī daudzu citu Rīgas Porcelāna ražotnēs darbojušos autoru radošo ieguldījumu. Viņu radītās formas un dekori ir spilgts apliecinājums tautiskā stila elastīgumam un spējai pielāgoties dažādām tendencēm, nezaudējot saikni ar latviskajām saknēm.

Lielisks izstādes “Rakstu rakstiem izrakstīts” pavadošais materiāls ir jaunākais Rīgas Porcelāna muzeja izdevums – Toma Ķenča grāmata “Tautiskais motīvs”, kurā padziļināti apskatīti daudzi no izstādē aplūkojamajiem priekšmetiem, kā arī plašākā kultūras kontekstā analizēta tautiskā motīva popularitāte Latvijas porcelāna mākslā. Izdevumu iespējams iegādāties Rīgas Porcelāna muzeja kasē.

Katrs izstādes apmeklētājs ir aicināts iepazīt tautiskā motīva stilistiskās un formālās izpausmes dažādos periodos un uzdot sev jautājumu – kā laika gaitā mainījusies tautiskuma interpretācija un ko tautiskums nozīmē mūsdienu Latvijas iedzīvotājam.