Arhitekts un habilitētais arhitektūras doktors, Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un dizaina institūta profesors Jānis Krastiņš bija savas  nozares augstākās raudzes eksperts, daudzu zinātnisko izdevumu redakcijas kolēģiju, zinātnisko padomju un oficiālo konsultatīvo institūciju loceklis, starptautisku profesionālo atzinību un balvu ieguvējs, daudzu grāmatu un zinātnisku rakstu autors. Viņa dzīves galvenie motīvi vienmēr bija savas profesijas, studentu un kolēģu mīlestība, perfekcionisms darba un pienākumu izpildē, principialitāte saskaņā ar godaprātu. 

Jānis Krastiņš bija Latvijas Arhitektu savienības biedrs (1970), Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (1994), Latvijas Reģionālās arhitektūras akadēmijas prezidents (2019). Viņš ir saņēmis tādas profesionālās atzinības kā Kamillo Zites fonda prēmiju (Austrija, 1985), Jāņa Baumaņa balvu arhitektūrā (Latvija, 1989), Fulbraita balvu (ASV, 1994), Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu (1998), Baltijas Asamblejas balvu (1998), Rīgas balvu (2002). Jānis Krastiņš ir apbalvots ar Nopelnu ordeņa virsnieka (Itālija, 2004) un Atzinības krusta lielvirsnieka (Latvija, 2012) ordeņiem. Viņš ir saņēmis Lielās kultūras mantojuma balvu (Latvija, 2013), Latvijas Ministru kabineta prēmiju (2016), Latvijas Zinātņu akadēmijas diplomu par nozīmīgāko sasniegumu Latvijas zinātnē (2015 un 2018), Lielās Būvindustrijas balvu (Latvija, 2019) u. c. apbalvojumus. Jānis Krastiņš ir autors vairāk nekā 710 zinātniskajiem darbiem, kas publicēti Amerikas Savienotajās Valstīs, Apvienotajā Karalistē, Austrijā, Beļģijā, Čehijā, Dānijā, Francijā, Igaunijā, Islandē, Itālijā, Krievijā, Latvijā, Lietuvā, Nīderlandē, Norvēģijā, Polijā, Portugālē, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Turcijā, Vācijā un Zviedrijā, kā arī autors 30 grāmatām par dažādām arhitektūras vēstures un teorijas tēmām, bet galvenokārt par Rīgas un Latvijas jūgendstila mantojumu. 

Jānis Krastiņš dzimis 1943. gada 23. jūnijā Rīgā matemātikas profesora Alberta Krastiņa un Alīdas Krastiņas, dzim. Straumanes, ģimenē, kristīts 7. novembrī Rīgas Sv. Jāņa baznīcā. Studējis arhitektūru Rīgas Politehniskajā institūtā (tagad Rīgas Tehniskā universitāte). Jau aspirantūras laikā pievērsies Rīgas arhitektūras mantojuma apzināšanai un izpētei. Viņš bija iniciators Rīgas vēsturiskā centra iekļaušanai UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā 1997. gadā. Par ieguldījumu Rīgas vēsturiskā centra arhitektūras mantojuma pētniecībā un pasaules iepazīstināšanā ar Rīgas jūgendstila mantojuma vērtībām viņam piešķirts prestižais ICOMOS goda biedra statuss. Kopš 20. gadsimta 80. gadiem J. Krastiņa sapnis bija jūgendstilam veltīta muzeja izveide Rīgā, kas tika īstenots 2008. gadā ar muzeja “Rīgas Jūgendstila centrs” dibināšanu Rīgā, Alberta ielā 12. Muzeja interjerā redzams jūgendstila laikmetam raksturīgs dzīvokļa iekārtojums, bet muzeja digitālā ekspozīcija iepazīstina ar Jāņa Krastiņa sagatavoto informāciju par Rīgas jūgendstila arhitektūru un arhitektiem.

Kā atzinis pats J. Krastiņš, trešā daļa no viņa publikācijām veltīta jūgendstilam. Ir tikuši izdoti pētījumi par Rīgas, Liepājas un Latvijas 20. gadsimta sākuma arhitektūru un arhitektiem. Taču iecerē palikusi grāmata par Eiropas jūgendstilu, nepabeigts paliks lekciju cikls par Eiropas jūgendstila pilsētām.

Muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs” izsaka dziļu līdzjūtību Jāņa Krastiņa ģimenei – dzīvesbiedrei Zentai, dēlam  Mārim ar ģimeni un sola ar cieņu saglabāt Jāņa Krastiņa ieguldījumu jūgendstila kultūras mantojuma izpētē un popularizēšanā.   

Atvadīšanās no profesora Jāņa Krastiņa notiks 2025. gada 21. augustā plkst. 12.00 Rīgas krematorijas Lielajā zālē, Varoņu ielā 3. Plkst. 14.00 sāksies profesora Jāņa Krastiņa godināšanas pasākums Rīgas Latviešu biedrības namā, Merķeļa ielā 13.