Šā gada 27. oktobrī pasaules mēroga rakstniekam, pilsētas un sieviešu apdziedātājam, latviešu modernās dzejas pamatlicējam Aleksandram Čakam apritēs 120. jubileja.
Visa gada garumā Aleksandra Čaka memoriālajā dzīvokļa-muzeja mājaslapā direktore un vadošā A. Čaka daiļrades un dzīves pētniece Antra Medne piedāvās kādu mazāk zināmu stāstu par dzejnieku.
9. stāsts. A. Čaks un saviesīgi pasākumi
A. Čaka sieva Annai Bērziņai bija sava mājturības pierakstu burtnīcu ar viediem padomiem puķu audzēšanā, saimniecības vadīšanā, ēst gatavošanā. Viņas recepšu kladē sarakstītas ēdienu receptes, kādas tika izmantoti dzejnieka ģimenes ikdienā. Tā kā A. Čaka dzīvoklī durvis bija atvērtas draugiem un paziņām cauru dienu, tad literāti, mākslinieki, žurnālisti, aktieri, kuriem nereti bija finansiālas grūtības, izmantoja A. Čaka viesmīlību. Iemīļotākā vieta bija virtuve. Dažkārt svinībās piedalījās arī Čaka tēvs, kurš kopā ar dzejnieku Jāni Sudrabkalnu mīlēja dziedāt seno dziesmu “Sagruvušā ēkā vecais Mārtiņš dzīvoja”. Mājās bija patafons ar “Bellacord” platēm, kas spēlēja plati pēc plates un Čaks dancoja bez atelpas – smaidīgs un atraisīts.
LATVIJAS KŪKAS
Dzejnieka ģimenes pavārgrāmatā pie dažām receptēm ir īpašas atzīmes: Kā mājas apstākļos pareizi pagatavot smadzeņu desiņas? Labi nomērcētas teļa smadzenes sutina ½ stundu sviestā, tad piejauc tām uz mārciņu smadzeņu vienu izmērcētu un nožņaudzītu rundstiķi, kādus šampinjonus vai baraviciņas un pāris karotes bieza skāba krējuma. Sāli un virces pieliek pēc garšas. Šo masu iepilda labi iztīrītās tievās cūku zarnās, pagatavo kā mazas desiņas, liek uz kādām minūtēm vārošā ūdenī, pēc tam tās var lēni cept sviestā gatavas.
Plašāk par Čaka 120. jubilejas gadu: http://kulturasapvieniba.riga.lv/lv/jaunumi/sacies-aleksandra-caka-120-jubilejas-gads/
Antra Medne,
Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības
Aleksandra Čaka memoriālā dzīvokļa-muzeja direktore.