Gravīra no A. Čaka kolekcijas. T. Kunichika. Sniegs. Mēness. Ziedi.
Šā gada 27. oktobrī pasaules mēroga rakstniekam, pilsētas un sieviešu apdziedātājam, latviešu modernās dzejas pamatlicējam Aleksandram Čakam apritēs 120. jubileja.
Visa gada garumā Aleksandra Čaka memoriālajā dzīvokļa-muzeja mājaslapā direktore un vadošā A. Čaka daiļrades un dzīves pētniece Antra Medne piedāvās kādu mazāk zināmu stāstu par dzejnieku.
8. stāsts. A. Čaks un daļēji zudusī austrumu gravīru kolekcija
Mākslinieks Jānis Plase (1892.-1929.) 1920. gadā no bēgļu gaitām Krievijā atgriezās ar kuģi, kas veda Troickas pulku. Viņš līdzi veda 14 austrumu mākslas gravīras un piemiņas lietas. A. Čaks rakstīja, ka savu kolekciju J. Plase ieguvis ar krievu futūrista Dāvida Burļuka (1882.-1967.) palīdzību. 1929. gadā, īsi pirms savas nāves, mākslinieks daļu no kolekcijas uzdāvināja A. Čakam. Vērtīgākos darbus – japāņu Kabuki teātra aktieru portretus – dzejnieks ierāmēja. Tie atradās viņa viesistabā. 2. Pasaules kara laikā A. Čaks septiņas gravīras no savas kolekcijas līdz ar jaunākajiem dzejoļiem atdāvināja savai mūzai Mildai Grīnfeldei (1909.-2000.), kura tās glabāja dzīvoklī Struktoru ielā 10. 1944. gadā, M. Grīnfeldei, dodoties bēgļu gaitās uz Kurzemi, lielāko daļu iedzīves viņa atstāja Rīgā. Pēc kara Struktoru ielā dzīvoja sveši cilvēki un gravīras bija pazudušas. No J. Plases atvestās kolekcijas saglabājušas septiņas A. Čakam dāvinātās un viena māksliniekam R. Sutam dāvinātā gravīra, kā arī dažas piemiņas lietas.
Plašāk par Čaka 120. jubilejas gadu: http://kulturasapvieniba.riga.lv/lv/jaunumi/sacies-aleksandra-caka-120-jubilejas-gads/
Antra Medne,
Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības
Aleksandra Čaka memoriālā dzīvokļa-muzeja direktore.