Šā gada 27. oktobrī pasaules mēroga rakstniekam, pilsētas un sieviešu apdziedātājam, latviešu modernās dzejas pamatlicējam Aleksandram Čakam apritēs 120. jubileja.

Visa gada garumā Aleksandra Čaka memoriālajā dzīvokļa-muzeja mājaslapā direktore un vadošā A. Čaka daiļrades un dzīves pētniece Antra Medne piedāvās kādu mazāk zināmu stāstu par dzejnieku.

7. stāsts. A. Čaka neveiksmīgā aktiera karjera

1924. gadā A. Čakam radās pārgalvīga ideja – kļūt par aktieri un iestāties Dailes teātra pirmajā studijā, kuru veidoja režisors Eduards Smiļģis, kurš 1920. gadā bija atgriezies Rīgā no bēgļu gaitām Krievijā. A. Čaks rakstīja, ka nonācis tuvos sakaros ar teātra mākslu, jo tēvs par to interesējās. Savā laikā kā Rīgas amatnieku biedrības runas vīrs tēvs darbojies teātra komitejā, kas pārvaldīja toreizējo Jauno Rīgas teātri, tagadējā Dailes teātra priekšteci.

A. Čaka sapnis par aktiera karjeru tika ātri izsapņots, jo viņš neatbilda Dailes teātra vadības stingrajiem uzņemšanas nosacījumiem un vecuma cenzam. E. Smiļģis atļāva neuzņemtajiem studistiem, kuri palika ārpus uzņemto aktieru saraksta, piedalīties nodarbībās kā brīvklausītājiem, nekārtojot eksāmenus. Pāris mēnešus A. Čaks izmantoja viņam doto iespēju, bet ātri vien pārtrauca apmeklēt nodarbības, acīmredzot pārliecinājies par spēju trūkumu šai mākslas nozarē.

A. Čaka māsīca E. Briežkalne rakstīja, ka Aleksandrs kādu īsu brīdi līdztekus medicīnai mācījās arī dramatiskajā studijā. Bet māte tam bija dikti pretim, jo gribēja dēlu redzēt kā dakteri; mākslinieki pēc viņas ieskatiem esot izlaidīgi ļaudis. Savu nepiepildīto sapni par aktiera karjeru A. Čaks īstenoja kā teātra izrāžu apskatnieks.

Plašāk par Čaka 120. jubilejas gadu: http://kulturasapvieniba.riga.lv/lv/jaunumi/sacies-aleksandra-caka-120-jubilejas-gads/

Antra Medne,

Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības

Aleksandra Čaka memoriālā dzīvokļa-muzeja direktore.