Šā gada 27. oktobrī pasaules mēroga rakstniekam, pilsētas un sieviešu apdziedātājam, latviešu modernās dzejas pamatlicējam Aleksandram Čakam apritēs 120. jubileja.

Visa gada garumā Aleksandra Čaka memoriālajā dzīvokļa-muzeja mājaslapā direktore un vadošā A. Čaka daiļrades un dzīves pētniece Antra Medne piedāvās kādu mazāk zināmu stāstu par dzejnieku.

3. stāsts. Neskaidrības ap A. Čaka dzimšanu un kristīšanu

Ja šobrīd lielākai daļai lasošās sabiedrības ir zināms, ka A. Čaks dzimis 1901. gada 27. oktobrī (pēc vecā stila – 14. oktobrī), tad ilgu laiku skaidrības par Čaka dzimšanu nebija. 1930. gadā izdotajā “Latvju modernās dzejas antoloģijā”, kuras sastādītāji bija A. Čaks un P. Ķikuts, pie Čaka foto parādījās informācija, ka viņš dzimis 1902. gadā. Visos vēlākajos izdevumos pārsvarā arī figurēja 1902. kā dzejnieka dzimšanas gads. Tikai 1967. gada janvārī laikrakstā “Literatūra un Māksla” pirmo reizi parādījās literatūrzinātnieces I. Kiršentāles raksts, kas apliecināja, ka Rīgas pilsētas dzimtsarakstu biroja Debesbraukšanas draudzes reģistru arhīvā atrasts dokuments, kas pierāda Čaka dzimšanu un kristīšanu 1901. gada nogalē.

1885. gadā tika atjaunots divdesmit gadus apturētais likums par to, ka jauktu konfesiju ģimenēs dzimuši bērni (kur viens no vecākiem ir pareizticīgs) tiek kristīti pareizticībā. Čaka tēva dzimta bija pieņēmuši pareizticību 19. gadsimta vidū, tāpēc Aleksandrs tika kristīts Rīgas Debesbraukšanas baznīcā 1901. gada novembrī.

Literatūrā pieejamais stāsts par Čaka kristībām baznīcā arī neatbilst patiesībai, jo Rīgas Debesbraukšanas baznīcā 1901. gadā bija kapitālais remonts. Priesteris A. Kangers ieradās pie Čadaraiņu ģimenes Blaumaņa ielā 9, lai vecāku un krustvecāku klātbūtnē kristītu mazo Aleksandru.

Plašāk par Čaka 120. jubilejas gadu: http://kulturasapvieniba.riga.lv/lv/jaunumi/sacies-aleksandra-caka-120-jubilejas-gads/

Antra Medne,

Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības

Aleksandra Čaka memoriālā dzīvokļa-muzeja direktore.