Vilipsōna ilustrācija dzejoļu krājumam “Debesu dāvana”
Šā gada 27. oktobrī pasaules mēroga rakstniekam, pilsētas un sieviešu apdziedātājam, latviešu modernās dzejas pamatlicējam Aleksandram Čakam apritēs 120. jubileja.
Visa gada garumā Aleksandra Čaka memoriālajā dzīvokļa-muzeja mājaslapā direktore un vadošā A. Čaka daiļrades un dzīves pētniece Antra Medne piedāvās kādu mazāk zināmu stāstu par dzejnieku.
10. stāsts. A. Čaks un viņa “Debesu dāvana”
Aleksandra Čaka dzīves laikā neizdotais dzejoļu krājums “Debesu dāvana” tapa kaislīgas un aizliegtas mīlestības aizsegā. 1943. gada 27. martā, kad literatūrzinātnieks Jānis Rudzītis (1909-1970) svinēja savu dzimšanas dienu, viņš bija uzaicinājis ciemos kora “Dziesmuvara” dziedātājus. Tur A. Čaks satika Mildu Grīnfeldi (1909-2000), kuru pavadīja mājās no jubilejas vakara. Romantiskās pastaigas beigās norunāja, ka turpmāk satiksies katru trešdienu plkst. 6.00 vakarā noteiktā vietā. No šīm tikšanās reizēm dzima mīlestība, kas atspoguļojās dzejoļos, kurus A. Čaks 1943. gada rudenī aiznesa grāmatizdevējam Miķelim Gopperam (1908-1996) uz apgādu “Zelta ābele”. Kara laikā naudas tādam izdevumam nebija, tomēr M. Goppers noslēdza līgumu, ka grāmata iznāks pēc kara un samaksāja A. Čakam pusi honorāra, par ko viņš Mildu aizveda uz kafejnīcu. 1944. gadā M. Goppers aizbrauca no Latvijas un dzejoļu krājums “Debesu dāvana” palika neizdots. Pirmo reizi tas tika publicēts 1980. gadā izdevniecībā “Liesma”, bet 2014. gadā A. Čaka muzejs grāmatu izdeva ar mākslinieka Vilipsōna ilustrācijām.
Plašāk par Čaka 120. jubilejas gadu: http://kulturasapvieniba.riga.lv/lv/jaunumi/sacies-aleksandra-caka-120-jubilejas-gads/
Antra Medne,
Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības
Aleksandra Čaka memoriālā dzīvokļa-muzeja direktore.