Šogad dzeja izskanēs vācu un lietuviešu valodā. Dzeju vācu valodā tulkojuši vairāki dzejnieki un literāti: Margita Gūtmane (Latvija), Manfrēds Peters Heins un Horts Bernhards (Vācija), Kristofs Linhards (Šveice), lietuviski A. Čaka dzeju tulkojuši lietuviešu literāti Vladas Šimkus un Vigmantas Butkus.

Aleksandra Čaka dzeja tulkota vairāk nekā divdesmit valodās, un visās šajās valodās tulki saskārušies ar līdzīgiem izaicinājumiem – piemēram, valodas īpatnībām, labskanību, formas noteikumiem, kā arī pagājušā gadsimta Latvijā izmantotās valodas niansēm un izteiksmes līdzekļiem, kas spilgti atklāj tā laika raksturīgās iezīmes.

Tulkotājiem, atdzejojot, bija jāspēj saglabāt gan dzejas ritmu, gan tās emocionālo toni, kā arī precīzi jāatspoguļo vēsturisko un kultūrvēsturisko kontekstu. Tomēr neskatoties uz izvirzītajiem izaicinājumiem, atdzejošana ir svarīgs solis ne tikai divu kultūru un valodu, bet arī divu laikmetu saskarsmē. Galvenie jautājumi ir saistīti ar valodu kā dzīvu organismu attīstību un ar to saistītajām problēmām. Īpašu uzmanību pieprasa pagājušā gadsimta dzejas formas nianses un teksta satura prioritātes, ņemot vērā mūsdienu valodas attīstību. Šajā kontekstā interesants izaicinājums ir A. Čaka dzejas lasījumi latgaliešu dialektā.

Pasākuma laikā klausīsimies dzejā un mēģināsim saprast, kas tajā ir būtiskākais un spilgtākais.

Publicitātes attēls: Foto no A. Čaka muzeja krājuma. Aleksandrs Čaks 20.gs.40. gadi.