Sv. Pētera baznīcā, kā citās viduslaiku Eiropas kulta celtnēs, apbedīja garīdzniekus, bet sākot ar 15. gadsimtu arī Rīgas namniekus. Mirušo piemiņas saglabāšanai iekārtoja kapenes, uzlika kapakmeņus, kā arī uzstādīja piemiņas priekšmetus – sienas svečturus un epitāfijas.
Rietumeiropā epitāfijas parādījās 14. gadsimtā. To uzdevums bija saglabāt aizgājēja piemiņu, cildinot tā nopelnus, kā arī izlūgties debesu patrona aizstāvību. Tā kā Sv. Pētera baznīca vairakkārt degusi, tad atjaunotajā celtnē vecākā akmens epitāfija ir no 16. gadsimta otrās puses un tā veltīta Johanam Lindemanim (Johannes Lindemann).
18. gadsimtā visizplatītākās bija koka ģērboņepitāfijas ar krāšņiem baroka vai rokoko stila kokgriezumiem. Kompozicionāli tās dalās divās daļās: apakšējā – mazākā daļa – memoriālā plāksne, augšējā – lielākā daļa – ģērboņvairogs, un to vainago bruņinieka ķivere, heraldiskā čalma vai kronis, kas norāda, ka mirušais bijis titulēta persona.
Sv. Pētera baznīcā līdz 1939. gadam bija 30 koka epitāfijas, kuras sakarā ar vācbaltu repatriāciju izveda no Latvijas. Pēc kara epitāfijas tika atrastas Poznaņā un 50. gadu vidū 17 atvestas atpakaļ uz Rīgu.
1979. gada beigās uzsāka un ar pārtraukumiem turpina šo dekoratīvi lietišķās mākslas priekšmetu atjaunošanu. Šo darbu veic sertificēti restauratori.
Papildu informācija:
Kristīne Lipenite
Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība
Rīgas Sv. Pētera baznīca
Tālr.: 67181058, 26565398
www.peterbaznica.riga.lv