Sadarbībā ar žurnālu "Ilustrētā Vēsture", Rīgas Porcelāna muzejs publicē jau sesto rakstu sērijā "Porcelāns ilustrē vēsturi".
Ar rakstu aicinām iepazīties "Ilustrētās Vēstures" jūnijā numurā un arī muzejā, aplūkojot rakstā minētos priekšmetus.
Ekspresizstāde apskatāma līdz 1. jūlijam.
1974. gadā toreizējās Padomju Savienības galvaspilsēta Maskava tika izvēlēta par 1980. gada 22. vasaras olimpisko spēļu rīkotāju un sākās vispusīga gatavošanās šim nozīmīgajam notikumam. Padomju Savienība bija vienīgā no sociālisma valstīm, kas pēc ilgiem pūliņiem bija ieguvusi tiesības rīkot olimpiskās spēles, tāpēc šī notikuma organizēšanai tika piešķirts ideoloģisks raksturs un veltīti milzīgi resursi. Vērienīgā rosība aptvēra visas plašās padomjzemes republikas, arī Latviju.
Ļoti svarīga bija spēļu talismana un logo, jeb, lietojot toreiz pieņemto apzīmējumu, emblēmas izveide. Par piemērotāko dzīvnieku populārā Maskavas televīzijas raidījuma "Dzīvnieku pasaulē" ("В мире животных") ierosinātajā aptaujā tika izvēlēts lācis un 1977. gadā Padomju Savienības māksliniekiem tika dots uzdevums radīt dažādus talismana zīmējumu variantus. Par labāko tika atzīts grafiķa, bērnu grāmatu ilustratora, Viktora Čižikova zīmētais Miša – smaidošs lācītis, apjozies ar jostu, ko rotā Olimpisko spēļu simbols – pieci apļi. Tālākajā talismana dizaina pilnveidošanā iesaistās vairāki citi mākslinieki, izstrādājot tā grafiskos un telpiskos risinājumus. Duļevas porcelāna rūpnīcas mākslinieks Viktors Ropovs izveido olimpiskā lācīša figūriņu, un jau 1978. gadā to kā suvenīru sāk ražot vairākās Padomju Savienības porcelāna ražotnēs. Lai visi olimpiskie ķepaiņi atbilstu vienotajam dizainam, Rīgas porcelāna rūpnīcas mākslinieki dodas speciālā komandējumā uz Maskavu un atved uz Rīgu Mišas modeli un ģipša formu, ko pēc tam pavairo sērijveida ražošanai. Tāpat visi ražotāji stingri ievēroja norādījumus par figūriņas dekoru, tāpēc antikvariātos iespējams atrast pilnīgi vienādus olimpiskos lācīšus ne tikai ar Rīgas, bet arī ar Duļevas (Дулевский фарфоровый завод) vai Konakovas (Конаковский фаянсовый завод) porcelāna rūpnīcu zīmogiem.
Ja labsirdīgais lācītis Miša pasaules daļai otrpus dzelzs priekškara simbolizēja krievu (tātad padomju) tautas mentalitāti un ar to saistītos vēsturiskos stereotipus, otrs Maskavas olimpisko spēļu simbols - emblēma – kaut arī ļoti profesionāli izveidots no dizaina viedokļa, vairāk akcentē padomju ideoloģiju. Emblēmas pamatā ir olimpiskie apļi, virs kuriem piecas līnijas, kas simbolizē stadiona celiņus, iezīmē Maskavas Kremļa torņiem un Staļina laika augstceltnēm līdzīgu siluetu, ko vainago piecstaru zvaigzne. Emblēmas idejas autors ir Vladimirs Arsentjevs, tajā brīdī vēl Maskavas mākslas augstskolas students, kurš, kā izrādās, nāk no Rēzeknes. Viņa radīto skici profesionāli pilnveidoja mākslinieki V. Akopovs un V. Djakonovs.
Maskavas olimpiādes simboli tika dāsni tiražēti kā dažnedažādi suvenīri un masveidā izvietoti uz plaša patēriņa precēm – sākot ar nozīmītēm, monētām, aploksnēm un pastmarkām, beidzot ar somām, apģērbu un arī porcelāna izstrādājumiem. Padomju Savienības vieglās rūpniecības uzņēmumi izgatavoja izstrādājumu sērijas ar īpaši olimpiādei veltītu grafisko dizainu, tādas ražoja arī Rīgas porcelāna rūpnīcā. Bez lācīša Mišas figūriņas muzejā glabājas arī sērijveida servīžu priekšmeti, vāzes, salvešu trauki un pat ļoti ikdienišķas krūzes, kuru dekorā izmantota gan spēļu emblēma, gan olimpiskā lācīša figūra. Maskavas olimpisko spēļu burāšanas regate notika Igaunijas galvaspilsētā Tallinā, arī šīm sacensībām tika veltīti īpaši suvenīri, piemēram, tase, apakštase un šķīvis no kafijas servīzes „Marianna”.
Līdzīgi kā citus sērijveida izstrādājumus, arī Olimpiādei veltītos porcelāna traukus dekorēja, izmantojot dekolus – tiražētus grafiskus zīmējumus, kas sagatavoti kā īpašas uzlīmes un tiek uzlīmēti uz gatava porcelāna trauka, kuru pēc tam apdedzina aptuveni 800 grādu temperatūrā.
Lācīša figūriņa tika ražota Rīgas porcelāna rūpnīcas 2. iecirknī (bijušajā Jesena fabrikā), kur izgatavoja plānsienu porcelāna servīzes un to sortimentu, kam bija jāpievērš īpaša uzmanība.
Rīgas porcelāna rūpnīcas mākslinieki uzdevumu radīt izstrādājumus ar olimpisko simboliku uztvēra profesionāli - kā vienu no daudzajiem – protams, bija jāievēro Maskavas izstrādātie noteikumi. Saglabājies Maskavas olimpisko spēļu orgkomitejas izdotais buklets ar norādījumiem Padomju Savienības vieglās rūpniecības uzņēmumiem par olimpiskās simbolikas izmantošanu, izgatavojot plaša patēriņa preces. Uz bukleta vāka saglabājies adresāts – Rīgas porcelāna rūpnīcas galvenais mākslinieks Ēriks Ellers.
Māksliniece Beatrise Kārkliņa radīja olimpiskā lācīša zīmējumu dekolam, arī citi mākslinieki veidoja variantus sērijveida izstrādājumu dekorēšanai ar olimpisko simboliku. Kaut arī šis bija īpašs uzdevums, tas iekļāvās kopējā rūpnīcas darba plānā – vispirms tika izgatavotas skices, kuras vērtēja mākslinieciskā padome, pēc tam notika apstiprināto variantu realizācija materiālā.
Visi darbi tika paveikti ļoti savlaicīgi – muzeja krājumā esošie darbi galvenokārt datēti ar 1978. gadu.
No olimpiskā porcelāna sortimenta Rīgas veikalos bija nopērkams vienīgi lācītis – pārējie izstrādājumi bija speciāls pasūtījums, ko ierindas pircējiem nepiedāvāja.
Lācītis Miša uzskatāms par vienu no veiksmīgākajiem talismaniem olimpisko spēļu vēsturē, viņu atpazīst arī tā paaudze, kura Maskavas olimpiskās spēles kā notikumu nemaz neatceras.