Attēlā: Vienotne "Zelmenis", fotogrāfija no Aleksandra Čaka memoriālā dzīvokļa-muzeja krājuma.
Šā gada 27. oktobrī pasaules mēroga rakstniekam, pilsētas un sieviešu apdziedātājam, latviešu modernās dzejas pamatlicējam Aleksandram Čakam apritēs 120. jubileja.
Visa gada garumā Aleksandra Čaka memoriālajā dzīvokļa-muzeja mājaslapā direktore un vadošā A. Čaka daiļrades un dzīves pētniece Antra Medne piedāvās kādu mazāk zināmu stāstu par dzejnieku.
4. stāsts - A. ČAKA IZSLĒGŠANA NO LU STUDENTU VIENOTNES “ZELMENIS”
Nespēdams nokārtot pirmo sesiju Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē, A. Čaks augstskolā vairs neatgriezās, kaut arī dokumentus no Universitātes neizņēma vēl vairākus gadus. Tomēr, vēloties iesaistīties studentu dzīves aktivitātēs, viņš iestājās Universitātes akadēmiskajā vienotnē “Zelmenis”, kas tika reģistrēta kā biedrība 1925. gada 9. novembrī. Biedrības dibinātāju vidū A. Čaka vārda nebija, jo viņš pievienojās biedrībai novembra beigās.
Biedrība “Zelmenis” biedri savu organizāciju dēvēja par vienotni un paši sevi prezentēja kā jaunu studentu organizācijas tipu. Jaunais koncepts akadēmiskajā un studējošajā vidē tika uzņemts ar dalītām jūtām, jo daudziem tas šķita pārdrošs eksperiments – radīt vienotu latviešu studentu saimi, kas par idejisko bāzi izvēlējušies latviskas saprašanās, vienprātības, vienkāršības un skaidrības idejas. Uzņemot jaunos biedrus, bija jādod svinīgs solījums: “Es apsolos pēc labākās sirdsapziņas izpildīt no biedrības man uzliktos pienākumus, visiem spēkiem veicināt biedrības spraustos mērķus, augstu turēt biedrības “Zelmenis” un Latvijas Universitātes studenta godu. Apsolos atturēties no biedrībai kaitīgas darbības un viņas kompromitēšanas arī gadījumos, ja no tās izstātos vai tiktu izslēgts.”
A. Čaka aktīvā darbība vienotnē bija īslaicīga. Viņš un vēl daži biedri uz trīs mēnešiem no “Zelmeņa” tika izslēgti par svinīgā solījuma pārkāpšanu - dažādu ākstību rakstīšanu ierosinājumu grāmatā. Aizvainotie jaunieši uzskatīja, ka viņu humors no vienotnes vadības puses uztverts pārāk nopietni, tāpēc labāk izstājušies pavisam un kopā devušies uz filmu “Nevainīgi notiesāts” kinoteātrī “Kazino”.
Neskatoties uz kaunpilno A. Čaka izslēgšanu no vienotnes, vēlākajos gados organizācijas biedri lepojās ar savu bijušo kolēģi. Sagaidot vienotnes pastāvēšanas 15. gadadienu, 1940. gada janvārī “Zelmenis” organizēja A. Čaka dzejas vakaru. Docents Kārlis Kārkliņš (1888-1961) īsā ievadrunā atzina, ka Čaka dzeja ir reāli-ideāla.
Neskatoties uz agrākajām nesaskaņām biedru starpā, 20. gadsimta 30. gadu beigās A. Čaks bieži apmeklēja vienotnes saviesīgos pasākumus.
Plašāk par Čaka 120. jubilejas gadu: http://kulturasapvieniba.riga.lv/lv/jaunumi/sacies-aleksandra-caka-120-jubilejas-gads/
Antra Medne,
Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības
Aleksandra Čaka memoriālā dzīvokļa-muzeja direktore.