Šā gada 27. oktobrī pasaules mēroga rakstniekam, pilsētas un sieviešu apdziedātājam, latviešu modernās dzejas pamatlicējam Aleksandram Čakam apritēs 120. jubileja.
Visa gada garumā Aleksandra Čaka memoriālajā dzīvokļa-muzeja mājaslapā direktore un vadošā A. Čaka daiļrades un dzīves pētniece Antra Medne piedāvās kādu mazāk zināmu stāstu par dzejnieku.
2. stāsts. Sajukums ar “Miglā asaro logs”
Pagājušā gadsimta 20. gadu nogalē A. Čakam jau bija izdotas četras mazās dzejas grāmatiņas. Viņa popularitāte dzejas lasītāju vidū auga. 1930. gada 29. jūlija vakarā viņš savās mājās Marijas ielā 51 rakstīja jaunu dzejoli. 24 rindas. Svītroja, laboja, mainīja vārdus un rindas vietām, lai pielāgotu atskaņas, bet nezaudētu kopējo noskaņu. 31. jūlijā A. Čaka draudzenei vēl no Drabešu laikiem – Angelikai Blauai bija vārda diena un viņš dzejoli uzdāvināja Angelikai. Vēlā vakara stundā viņi satikās Tērbatas un Dzirnavu ielas stūrī. Čaks pieveda Angeliku tuvāk veikala lielajiem logiem, no kuriem krita gaisma, un pirmo reizi nolasīja nesen tapušo dzejoli “Miglā asaro logs” (Atzīšanās). Nākamajā dienā Angelika ieradās Latvijas Universitātē, kur studēja teoloģiju un paziņoja, ka Čaks viņai veltījis dzejoli. Šo faktu bieži stāstīja Čaka pēdējā mīlestība Milda Grīnfelde, kas bija Angelikas draudzene. Vēlāk gan atklājās, ka Čaks šo dzejoli bija uzdāvinājis arī citām savām draudzenēm. Cik tieši meitenes kļuva laimīgas ar Čaka dāvināto dzejoli, par to latviešu literatūras vēsture klusē, bet mīts par Angelikas Blauas lielo nozīmi A. Čaka dzīvē vēl arvien dzīvo tautas atmiņā. 90. gados, viesojoties Latvijā (Angelika ar ģimeni dzīvoja ASV), viņa apliecināja, ka runas par attiecībām ar A. Čaku ir krietni pārspīlētas.
Plašāk par Čaka 120. jubilejas gadu: http://kulturasapvieniba.riga.lv/lv/jaunumi/sacies-aleksandra-caka-120-jubilejas-gads/
Antra Medne,
Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības
Aleksandra Čaka memoriālā dzīvokļa-muzeja direktore.